da nu

...es izmetu un aizmirsu visu,kas man jebkad ar tevi bija saistījis,tikai man ļoti žēl ,ka vienmēr atmiņas par tevi paliks,tās nevar tā vienkārši izmest kā nevajadzīgu lietu,atmiņas paliek uz mūžu..šīs pēdējās dienas ir bijušas tik smagas un emocionāli grūtas-viņa aizgāja,pat neiepazinusi šo pasauli uz ,kuras mēs dzīvojam,eksistējam...un visstulbākais ir tas,ka neko tur nevar mainīt,tev atliek tikai to pieņemt un ar to samierināties...nav jēgas censties,nav jēgas..
Par spīti visam es smaidu,jo man blakus ir cilvēks,kurš man vienmēr būs blakus gan labos,gan sliktos brīzos...ES MILU TEVI...

vestule ar atskaņām

viss vairāk vai mazāk ir nostabilējies,man pat īsti tam negribas ticēt,jo pirmo reizi dzīvē es varu sajusties tik ļoti laimīga,man ir viss ko vajag... tikai man mazliet vairāk laika vajadzētu atpūtai,jo katru dienu kaut kas jādara,kaut kas ir ieplānots.
man vajag ballīti steidzami :DD
klausos vecās dziesmas,atceros tikai jaukās atmiņas,par sliktajām nemaz nedomāju,pilnīgi pohuj par visu slikto,kas bijis,tas aizmirsts.
vēl tikai mazliet,mazliet un vasara,es tik ļoti gaidu!

♥

Viņa zīmēja sirsniņas.
Viņš tās dzēsa.
Viņa rakstīja kladē
Viņš tās plēsa
Viņš kliedza.
Viņa raudāja.
Viņš viņu pameta
Viņa lūdza ņemt atpakaļ.
Viņi skūpstījās.
Viss bija lieliski.
Viņš dzēra..
Viņš viņu sita..
Viņai nepietiek drosmes aiziet..
Viņš vēlu pārnāca.. lūpu krāsas pēdām..
Vakariņas atdzisa.. sveces nodzisa..
Viņa drosmīgi klusēja.
Viņš gulēja ar citu..
Nenāca mājās..
Viņa drosmīgi klusēja.
Tad viņa saprata ka viņu nemīl..
Un ka negrib neko glābt..
Pagāja laiks..
Viņa smēķēja..
Viņš vairs negāja pie citas
Nedzēra.
Nesmēķēja.
Nesita.
Nekliedza.
Viņš nometās uz viena ceļa un bildināja meiteni...
Bet meitene teica:
Es tevi vairs nemīlu.

esi reāls

laukā neapšaubāmi tuvojas vasara,lai gan vējš vel mazliet saldē vaigus.es tomēr ļoti gaidu vasaru,jau tik daudz saplānots.šī solās būt jauka vasara,tas mani priecē. Lazy days, beautiful nights, school's out, summer's in.
kāds laiciņš pagājis kopš mana pēdējā ieraksta. varbūt tas tapēc,ka nekas īpaši nau mainijies no tā līdz šim. varu jūs visus heiterus apbēdināt - man iet ideāli :)
es tevi satieku,es smaidu,es dusmojos,es smejos un esmu laimīga,es nespēju no tevis atvadīties,jo tik ļoti mīlu..es ilgojos.. Feels just like I`m falling in love!
Es Tevi mīlu nevis tādēļ, ka esi tāds, kādu vēlos Tevi redzēt, bet gan tādēļ, ka kopā ar Tevi es pati esmu tāda, kāda vēlos būs.
kopš jaunā gada man ir jauna dzīve,ar jaunām kļūdām,jaunām iespējām. es visu mainiju. viņš mainija mani. es vairs neesmu pagrīdes līmeņa kuce,es iemācijos pieturēties pie viena..viena ,ko mīlu. es vairs nekad nevēlos kļut par to cilvēku ,kas biju. es esmu te un tagad,es iešu uz priekšu kaut pretī nāksi ar naidu,es iešu uz priekšu kaut nebūs man spēka :)











Mīlu, kad mani sauc par savu

turi rajonu

Atvainojos,bet sis ierraksts buus bez garumziimeem,jo es nespeeju saprast,kur portatiivam ir garumziimes,laikam jau,ka nav. nu nekas. iztikt var.

es te vaartos pa gultu un sapratu,ka vajag uzrakstit blogu. manii seez kkads stulbs nemiers,skiet ,ka kkas nav izdariit vai arii otraaadi ir izdariit,bet izdariits nepareizi... peedeejaa laikaa man ir paarsteidzosi diivaini sapni.

ir briivlaiks,bet man tik daudz lietas jaaizdara,tik daudziem jaavelta laiks,ka es nespeeju kaartiigi izguleeties,tas nav forsi. laikam jaacelas augsaa un jaasaak kkas dariit :D


nekam nederiigs un diezgan nejeedziigs ieraksts,es labosos . :D

!

kaut kas mani grauž,kaut kas neļauj man būt laimīgai. ir kaut kas tāds,kas man ļoti sāp un neļauj iet uz priekšu,bet liek domāt par pagātnes sūdiem,hate that!
atkal nāk jaunas dienas,sākas jaunas nedēļas un ,protams,neiztikt bez jaunām problēmām.smags strīds ar mammu,kas man nenormāli tgd ir iedragājis smadzeni un es visu sapisīšu ar savu stulbo attieksmi,bet tomēr man sāpēja,sāpēja tik ļoti,ka ar asarām acīs gāju uz ārā pa durvīm,uz skolu. pie skolas durvīm noslauku asaras un izliekos,ka viss ir labi. tikai izliekos,taču zemapziņā ļoti labi zinu,ka nekas nav labi,viss ir smagāa pakaļā,bet tomēr man bija blakus cilvēki,kas lika pasmaidīt un neļāva padoties,dēva man spēku,lai ietu uz priekšu. un te nu es sēžu ,savu sāpi rakstot te,bet tomēr atkal līdz galam neizstāstītu... varbūt esmu pārāk vāja,lai pret to visu cīnītos? būtu vieglāk padoties un klusēt? un atkal mani entie jautājumi,uz kuriem neviens,nekad man nestiedz skaidru un gaišu atbildi.

ar katru dienu es saprotu,ka matemātika mani vairāk vai mazāk nomierinu,jo grūtāks uzdevums,jo vieglāk man saprast.jo vairāk iedziļinos matemātikā,tā man liekas interesantāka. šķiet,ka dzīvi saistīšu ar matemātiku,jo laikam,jau jāizmanto to,kas visiem nav dots "talants matemātikā".

tas nu laikam ir viss,ko šobrīd gribēju satikt. ā nē gribēju pateikt,ka man vajag satikt Karīnu,Eviju un Lindu,ilgi viņas neesmu satikusi.

Get a life,bitch!

Es tiktiešām jūtos tā itkā mēs būtu viens vesels. man tik ļoti patīk ar tevi pavadīt laiku,tu man vienmēr liec smieties.es tevi mīlu.Es apstājos pie Tevis, jo Tevī bija kaut kas, kas manī nepabeigts.

šī nedēļa bija tāda kā atslodzes nedēļā,nekas daudz nebija jādara,varēja no daudzkā atpūsties un vispār man vajag vairāk tādas nedēļās,bet zpd gan man nepatīk taisīt,arī prezentēt nepatīk.

es pati jūtu,ka esmu sasodīti mainijusies tikai es nesaprotu vai uz labo vai slikto pusi,jo tagad ar mani notiek tādas lietas,kuras biju domājusi,ka nekad nenotiks.esmu pazaudējusi savu "pohujismu" uz visu,tagad vairāk vai mazāk man rūp viss,kas notiek ar mani un cilvēkiem man blakus,man vairs nav vienalga,lai gan reizēm gribētos,lai atkal būtu.
Varbūt ir vērts piezvanīt Tev un teikt - zini, man Tevis trūkst, man Tevis trūkst. Patiešām!


Diāna ir laimīga!