un atkal es rakstu. man radās atkarība rakstīt,rakstīt un vēlreiz rakstīt.
un vispār man patīk iestādīties ar galvu sniegā,neesmu mēginājusi,bet tas varētu būt tīri jauki. ;DD
viss,ko es šobrīd gribu ir vasara un,lai kāds man uzraksta recenziju,kuru es jau rakstu mēnesi un vel neesmu saņēmusies uzrakstīt.
un dooh es tiešaam neizprotu to,cik tomēr cilvēki ir nožēlojami.NOŽĒLOJAMI!
Paskaidrot, cik ļoti tu man pietrūksti ir tas pats, kas paskaidrot kā garšo ūdens. Tas ir neiespējami,bet tomēr pietrūksti. varbūt pat ļoti. varbūt pat pārāk daudz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru