pirmdiena, 2011. gada 25. jūlijs

da nu

...es izmetu un aizmirsu visu,kas man jebkad ar tevi bija saistījis,tikai man ļoti žēl ,ka vienmēr atmiņas par tevi paliks,tās nevar tā vienkārši izmest kā nevajadzīgu lietu,atmiņas paliek uz mūžu..šīs pēdējās dienas ir bijušas tik smagas un emocionāli grūtas-viņa aizgāja,pat neiepazinusi šo pasauli uz ,kuras mēs dzīvojam,eksistējam...un visstulbākais ir tas,ka neko tur nevar mainīt,tev atliek tikai to pieņemt un ar to samierināties...nav jēgas censties,nav jēgas..
Par spīti visam es smaidu,jo man blakus ir cilvēks,kurš man vienmēr būs blakus gan labos,gan sliktos brīzos...ES MILU TEVI...