pirmdiena, 2011. gada 25. jūlijs

da nu

...es izmetu un aizmirsu visu,kas man jebkad ar tevi bija saistījis,tikai man ļoti žēl ,ka vienmēr atmiņas par tevi paliks,tās nevar tā vienkārši izmest kā nevajadzīgu lietu,atmiņas paliek uz mūžu..šīs pēdējās dienas ir bijušas tik smagas un emocionāli grūtas-viņa aizgāja,pat neiepazinusi šo pasauli uz ,kuras mēs dzīvojam,eksistējam...un visstulbākais ir tas,ka neko tur nevar mainīt,tev atliek tikai to pieņemt un ar to samierināties...nav jēgas censties,nav jēgas..
Par spīti visam es smaidu,jo man blakus ir cilvēks,kurš man vienmēr būs blakus gan labos,gan sliktos brīzos...ES MILU TEVI...

piektdiena, 2011. gada 29. aprīlis

vestule ar atskaņām

viss vairāk vai mazāk ir nostabilējies,man pat īsti tam negribas ticēt,jo pirmo reizi dzīvē es varu sajusties tik ļoti laimīga,man ir viss ko vajag... tikai man mazliet vairāk laika vajadzētu atpūtai,jo katru dienu kaut kas jādara,kaut kas ir ieplānots.
man vajag ballīti steidzami :DD
klausos vecās dziesmas,atceros tikai jaukās atmiņas,par sliktajām nemaz nedomāju,pilnīgi pohuj par visu slikto,kas bijis,tas aizmirsts.
vēl tikai mazliet,mazliet un vasara,es tik ļoti gaidu!


svētdiena, 2011. gada 17. aprīlis

Viņa zīmēja sirsniņas.
Viņš tās dzēsa.
Viņa rakstīja kladē
Viņš tās plēsa
Viņš kliedza.
Viņa raudāja.
Viņš viņu pameta
Viņa lūdza ņemt atpakaļ.
Viņi skūpstījās.
Viss bija lieliski.
Viņš dzēra..
Viņš viņu sita..
Viņai nepietiek drosmes aiziet..
Viņš vēlu pārnāca.. lūpu krāsas pēdām..
Vakariņas atdzisa.. sveces nodzisa..
Viņa drosmīgi klusēja.
Viņš gulēja ar citu..
Nenāca mājās..
Viņa drosmīgi klusēja.
Tad viņa saprata ka viņu nemīl..
Un ka negrib neko glābt..
Pagāja laiks..
Viņa smēķēja..
Viņš vairs negāja pie citas
Nedzēra.
Nesmēķēja.
Nesita.
Nekliedza.
Viņš nometās uz viena ceļa un bildināja meiteni...
Bet meitene teica:
Es tevi vairs nemīlu.

otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis

esi reāls

laukā neapšaubāmi tuvojas vasara,lai gan vējš vel mazliet saldē vaigus.es tomēr ļoti gaidu vasaru,jau tik daudz saplānots.šī solās būt jauka vasara,tas mani priecē. Lazy days, beautiful nights, school's out, summer's in.
kāds laiciņš pagājis kopš mana pēdējā ieraksta. varbūt tas tapēc,ka nekas īpaši nau mainijies no tā līdz šim. varu jūs visus heiterus apbēdināt - man iet ideāli :)
es tevi satieku,es smaidu,es dusmojos,es smejos un esmu laimīga,es nespēju no tevis atvadīties,jo tik ļoti mīlu..es ilgojos.. Feels just like I`m falling in love!
Es Tevi mīlu nevis tādēļ, ka esi tāds, kādu vēlos Tevi redzēt, bet gan tādēļ, ka kopā ar Tevi es pati esmu tāda, kāda vēlos būs.
kopš jaunā gada man ir jauna dzīve,ar jaunām kļūdām,jaunām iespējām. es visu mainiju. viņš mainija mani. es vairs neesmu pagrīdes līmeņa kuce,es iemācijos pieturēties pie viena..viena ,ko mīlu. es vairs nekad nevēlos kļut par to cilvēku ,kas biju. es esmu te un tagad,es iešu uz priekšu kaut pretī nāksi ar naidu,es iešu uz priekšu kaut nebūs man spēka :)











Mīlu, kad mani sauc par savu

otrdiena, 2011. gada 22. marts

turi rajonu

Atvainojos,bet sis ierraksts buus bez garumziimeem,jo es nespeeju saprast,kur portatiivam ir garumziimes,laikam jau,ka nav. nu nekas. iztikt var.

es te vaartos pa gultu un sapratu,ka vajag uzrakstit blogu. manii seez kkads stulbs nemiers,skiet ,ka kkas nav izdariit vai arii otraaadi ir izdariit,bet izdariits nepareizi... peedeejaa laikaa man ir paarsteidzosi diivaini sapni.

ir briivlaiks,bet man tik daudz lietas jaaizdara,tik daudziem jaavelta laiks,ka es nespeeju kaartiigi izguleeties,tas nav forsi. laikam jaacelas augsaa un jaasaak kkas dariit :D


nekam nederiigs un diezgan nejeedziigs ieraksts,es labosos . :D

otrdiena, 2011. gada 15. marts

!

kaut kas mani grauž,kaut kas neļauj man būt laimīgai. ir kaut kas tāds,kas man ļoti sāp un neļauj iet uz priekšu,bet liek domāt par pagātnes sūdiem,hate that!
atkal nāk jaunas dienas,sākas jaunas nedēļas un ,protams,neiztikt bez jaunām problēmām.smags strīds ar mammu,kas man nenormāli tgd ir iedragājis smadzeni un es visu sapisīšu ar savu stulbo attieksmi,bet tomēr man sāpēja,sāpēja tik ļoti,ka ar asarām acīs gāju uz ārā pa durvīm,uz skolu. pie skolas durvīm noslauku asaras un izliekos,ka viss ir labi. tikai izliekos,taču zemapziņā ļoti labi zinu,ka nekas nav labi,viss ir smagāa pakaļā,bet tomēr man bija blakus cilvēki,kas lika pasmaidīt un neļāva padoties,dēva man spēku,lai ietu uz priekšu. un te nu es sēžu ,savu sāpi rakstot te,bet tomēr atkal līdz galam neizstāstītu... varbūt esmu pārāk vāja,lai pret to visu cīnītos? būtu vieglāk padoties un klusēt? un atkal mani entie jautājumi,uz kuriem neviens,nekad man nestiedz skaidru un gaišu atbildi.

ar katru dienu es saprotu,ka matemātika mani vairāk vai mazāk nomierinu,jo grūtāks uzdevums,jo vieglāk man saprast.jo vairāk iedziļinos matemātikā,tā man liekas interesantāka. šķiet,ka dzīvi saistīšu ar matemātiku,jo laikam,jau jāizmanto to,kas visiem nav dots "talants matemātikā".

tas nu laikam ir viss,ko šobrīd gribēju satikt. ā nē gribēju pateikt,ka man vajag satikt Karīnu,Eviju un Lindu,ilgi viņas neesmu satikusi.

pirmdiena, 2011. gada 7. marts

Get a life,bitch!

Es tiktiešām jūtos tā itkā mēs būtu viens vesels. man tik ļoti patīk ar tevi pavadīt laiku,tu man vienmēr liec smieties.es tevi mīlu.Es apstājos pie Tevis, jo Tevī bija kaut kas, kas manī nepabeigts.

šī nedēļa bija tāda kā atslodzes nedēļā,nekas daudz nebija jādara,varēja no daudzkā atpūsties un vispār man vajag vairāk tādas nedēļās,bet zpd gan man nepatīk taisīt,arī prezentēt nepatīk.

es pati jūtu,ka esmu sasodīti mainijusies tikai es nesaprotu vai uz labo vai slikto pusi,jo tagad ar mani notiek tādas lietas,kuras biju domājusi,ka nekad nenotiks.esmu pazaudējusi savu "pohujismu" uz visu,tagad vairāk vai mazāk man rūp viss,kas notiek ar mani un cilvēkiem man blakus,man vairs nav vienalga,lai gan reizēm gribētos,lai atkal būtu.
Varbūt ir vērts piezvanīt Tev un teikt - zini, man Tevis trūkst, man Tevis trūkst. Patiešām!


Diāna ir laimīga!

otrdiena, 2011. gada 22. februāris

sardele

fuj Diān,liels fuj,ka ilgi te neko nebiji ierakstijusi.
pēdējās dienās mani viss tracini,gandrīz pilnīgi viss.




Viņa necieš sniegu. Viņš to dievina.
Viņa bija sapņotāja. Viņš neticēja pasakām.
Viņa mīlēja debesis. Viņš teica, ka tas ir banāli.
Viņai patika sēdēt naktī uz sola un skatīties zvaigznēs. Viņš labāk skatijās tv ekrānā.
Viņa domāja, ka vinš ir tas, kurš viņai vajadzīgs. Viņš uzskatija viņu par mazu meiteni.
Viņai viņš bija viss. Viņam viņa bija kārtējā rotaļlieta.
Viņa skuma. Viņš ironiski smaidija.
Viņa raudāja. Viņš klusēja.
Viņa cieta. Viņš tam nepieversa uzmanību.
Viņa nogura, gribēja mainīties. Viņš domāja, ka viņa tam ir par vāju.
Viņa bija arvien tālāka no viņa. Viņš negribēja to atzīt.
Viņa gandrīz aizmirsa viņa vārdu. Viņš sāka biežak domāt par viņu.
Viņa mainijās.
Viņa nesēdēja naktī uz soliņa un nesapņoja, jo viņa domāja, ka tas ir bērnišķīgi.
Viņa vairs nesmējās, jo teica ka tas ir naivi.
Viņa iemīlēja auksto sniegu.
Viņa pārvērtās par tādu, kādu gribēja viņš.
Bet viņam pietrūka tās mazās, sapņainās meitenes ar mirdzošo smaidu un mīlošām acīm.
Viņa skatijās uz viņu ar bezdomīgu skatienu.
Viņš saprata, ka viņa viņam ir pati svarīgākā.
Viņš gribēja viņu atgriezt.
Bet viņa vairs netic mīlestībai..


D."Kas tev zvana?"
R."Sardele"
Diāna smejas haha :DDD

ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris

%

ir tā,ka tu itkā sēdi,dari savus ikdienas darbus,pildi mājas darbus,atbildi uz saņemtajām sms,bet attopies mirklī ,kad tavas acis jau ir mitras un tek asaras,tu to nepamani,jo esi jau samierinājies ar sāpēm,bet tev tomēr sāp,sāpēs vienmēr,kad par to iedomāsies.Vēl nesen viss bija citādāk
* es apsveru domu pierakstīt visas savas domas uz papīra,piemēram,kādā kladē,jo man tās domas nāk nemanot un vienmēr pie datora tad nevaru tikt,tādēļ arī bieži vien mana doma pazūd uz neatgriešanos.
tik daudz šokējošu ziņu tik īsā laikā,woomg.




es pēdējā laikā esmu saņēmusi diezgan daudz komplimentus,ak jaukie cilvēki (blush)

sestdiena, 2011. gada 12. februāris

Leona Lewis Ft. 2pac - Angel (remix)

Kam pieķersies, to zaudēsi. Ko atlaidīsi, tas paliks. Ko dosi, to pretī saņemsi. Nav taču grūti dzīvot, vai ne?

tēju?

ir rīts..cik nu tur vairs agrs... un es te sēžu ar tējas krūzi,simtiem domu galvā,vēder sāpēm,saaukstējusies.
gribu atrast vienas dziesmas vārdus,bet google nav ,sūdīgi man.
un,protams,kur tad valentīndiena bez titānika.. zinu visu no galvas,kas tur notiek un jā,bet vienalga tās tāds kā ieradums skatīties,tātad arī šovakar skatīšos..ja būšu mājās.drošvien jau ,ka būšu,es jūtos pārāk draņķīgi,lai kkur ietu un negribu ,lai parādās arī temperatūra.
mani ignorē,omg kā es to nevaru ciest. |(

man tā ir apnikušas manas biežās garastāvokļa maiņas,un es domāju,ka Jums arī,es centīšos to neizlikt uz Jums.

vispār es jūtos ļoti ļoti,ĻOOOOTI slikti,man spiež galva,man deguns ir pilns,sāp kakls,bet vismaz labi,ka temperatūra man nav.

es šodien vel drošvien te kko ierakstīšu,tagad man pazuda doma.

ceturtdiena, 2011. gada 10. februāris

rīt piektdiena

šī ir vienīgā vieta,kur spēju apkopot savas domas un uzrakstīt kā jūtos,bet šī ir tā diena,ka pat te nespēju uzrakstīt ,kas īsti ar mani notiek.
man sāp galva,es nevaru izturēt,tas beidz mani nost.
nemainos es,bet mainās mana attieksme,vai arī otrādi? es nezinu kapēc man tā šķiet,bet ir tā,ka es pati sevi vairs nepazīstu,es laikam esmu izmainijusies un es tiešām nezinu vai uz labo pusi vai slikto.

manā prātā skan dziesmas vārdi "kam man skaistāku dzīvi,ja es mīlu kā ir" ,kas liek man aizdomāties.patiesībā viss ko es redzu sev apkārt man vairāk vai mazāk liek par kaut ko aizdomāties.Cilvēka gara augstākais sasniegums vienmēr ir brīvība. Brīvība no cilvēkiem, brīvība no ieskatiem, brīvība no lietām,brīvība tikai pašam sev. cik brīvs esi tu?

es gribu uz Zviedriju,āaaaatraaaaak


Kādā pilsētiņā dzīvoja Skolotājs, ar audzēkņiem. Pats gudrākais no viņiem kādu dienu aizdomājās: „Vai ir kāds jautājumus uz kuru Skolotājs nespēj atbildēt?” Viņš aizgāja uz pļavu, kurā ziedēja puķes, noķēra pašu skaistāko taurenīti un noslēpa viņu plaukstās. Taurenītis ieķērās ar kājiņām viņa plaukstā, audzēknim ļoti kutēja. Smaidīdams, viņš pienāca pie Skolotāja un jautāja:
- Sakiet, kāds taurenis ir manās rokās: dzīvs vai miris?
Viņš cieši turēja taureni sasvīdušajās plaukstās un bija gatavs kuru katru mirkli nospiest to, tikai lai taisnība būtu viņam.
Nepaskatoties uz audzēkņa rokām, Skolotājs atbildēja:
- Viss ir tavās rokās.



trešdiena, 2011. gada 9. februāris

man pazuda doma :D

es vakar sēdēju un domāju. aizdomājos,tā to varētu saukt. un sapratu to,ka tulīt jau vasara. aptverat to,ka ir palikuši mazliet vairāk kā 3 mēneši? tas ir fooooooršiii.


Ēnās pazūd mūsu soļi
domu skaļums neļauj norimt
un pa svaigu zaļu zāli
aizliegts staigāt šovakar

tu esi mans draugs

ielās aizskan mūsu vārdi
lejup lido putnu sapņi
un pa iestaigātu ceļu
klusiem soļiem aiziet kāds

tu esi mans draugs

lietus spēlē logā bailes
ielās dejo samirkušie
vējs cenšas noķert kokos vēju
es vēl tevi gaidīt spēju

tu esi mans draugs

man galvā ir daudz domu,ko šeit varētu izteikt,bet es tās nemāku apkopot un tādēļ arī nezinu,ko lai īsti raksta.ajj labi es te atkal putrojos. man ir tāda paraža te rakstīt tad,kad man ir slikti un tākā man tgd ir labi,gandrīz viss mani apmierina,tad es te putrojos un nav ,ko īsti teikt.

vienīgais mani neapmierina mans 3 fizikā un 2 bioloģijā. grrrrrrr

piektdiena, 2011. gada 4. februāris

fuck you

es negribu raudāt,es gribu paturēt visas sāpes sevī,bet sāpes mani uzveic,asaras pār maniem vaigiem līst viena pēc otras,tāpat kā manā dzīvē problēmas nāk viena pēc otras.
itkā jau daudzkas ir uzlabojies,tomēr mani neatstāj doma,ka arī kkas iet greizi.ajj viss pohuj.

es šonedēļ jūtos nedzīva,miegaina,man visu laiku nāk miegs. pagājušās nedēļas brīvdienas mani izsitušas no līdzsvara,jo es visu nedēļu jūtos neizgulējusies.es ļoti ļoti ceru,ka vismaz šijās brīvdienās es izgulēšos un atkal ieiešu līdzsvarā.

krūze augļu tējas.

Vēljoprojām tomēr atceros vecās sajūtas,kuras nav nemaz tik vecas. Ir skaidrs,ka neko aizmirst nevar,pat ne mazliet. Bet tagad šīs sajūtas ir tādas kā melnbaltas,itkā bezkrāsainas.it kā es skatītos uz tām no malas,kā uz filmu,kuru jebkurā mirklī varētu apstādināt,izmainīt,un spēlēt tālāk,patīt uz priekšu,uz atpakaļu.. Bet nevar. Tāpēc es apstājos un eju tālāk savu ceļu.

atmiņas..tās dažreiz smagas jā.atcerējos dažus no šīs vasaras piedzīvojumiem. es atdotu simtiem rītdienu,ja varētu atgūt kaut vienu dienu no pagātnes,vasaras,es daudzko darītu savādāk,es būtu savādāka. tu iemāciji man būt labākai,paldies tev par to.

Iet pa ceļu bagātais kuram ir tikai apkārt miesasargi,un pāri ielai iet nabags kurš smejas kopā ar draugiem, kā Tev liekas kurš ir bagātāks?






ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

labrīt


man itkā nau pa skumt,viss ir labi,pat pārāk labi,bet es tomēr nejūtos labi,es nejūtos laimīga. es vispār nejūtos nekā. kā Andrejs šodien uz joku teica " tu esi niecība " . vispār es tā arī jūtos.
nožēlojami,ka tu speciāli vēlvairāk man gribi iegriezt,vēl vairāk sāpināt,gaaaaaašš neciešu. čill duudeee,nepis man dzīvi.

labi pietiks. viss taču iet uz labo pusi. man atkal ir sajūta,ka esmu kādam vajadzīga. vajadzīga viņai un viņam. tā ir ahujenna sajūta,sajūta,kas piepilda mani ar laimi.

unununun to domrakstu es uzrakstiju,un viņš laikam sanāca baigi bēdīgs,drūms un skolotāja apakšā bija uzrakstijusi : Cīnies un nezaudē pozitīvismu!

ā un man besī,ka es vienā ierakstā izsaku vairākas domas,bet tas taču ir mans blogs,manas domas,manas sāpes,mans prieks

viss čau,man jāiet taisīties un sagaidīt Karīna.


Viņš mūžīgi uz viņu bļauj, dažreiz nesaprot, reizēm sāpina.. Bet kaut viena asara no viņas acs un viņš nositīs jebkuru.

trešdiena, 2011. gada 2. februāris

m?


Un kāpēc man vienmēr šķiet,
Tev laimes nepietiek?




man prieks par manām sekmēm šomēnes,nu vispār sākot no otrā semesta. Diāna ir saņēmusies.apsveicami.
Ja nebūs laika piezvanīt - Es sapratīšu. Ja spēlēsies ar manām jūtām - Es sapratīšu. Bet, ja es Tevi pametīšu, tātad būs Tava kārta saprast!

es nolēmu arī šo 5dienu paņemt brīvu,ja nekas nemainīsies protams :DD es gribu atpūsties,jo man visu laiku nāk miegs un tas padara mani kašķīgu ,sāk jau besīt.

un man nau ,ko teikt. esmu stulba. man nau iedvesma. čau trusi :* :D

svētdiena, 2011. gada 23. janvāris

a?

...Nogulies uz pleca man,vai redzi debesīs mūs atspīdam,es tev vēlos ko parādīt, ,bet tas nav uz zemes šīs...

tātad,man līdz 4dienai jāuzraksta domraksts literatūrā par skaisto un labo manā dzīvē. tātad plāns manam domrakstam ir šāds :
ievads.
manuprāt,skaists ir viss,kas mums ir apkārt,bet ne visi šo skaistumu spēj saskatīt,jo daudzus no mums vairāk pārņem negatīvas emocijas,problēmas n snuff. bla bla bla
iztirzājums
2. rindkopa
Skaisti ir mani alkoholpiedzīvojumi ar manu mīļo Sērfiju. aprakstot mazliet tos.
3. rindkopa
Stāsts par to,kā apbižojam Nauri,kad viņš ir piedzēries. aprakstīt situācijas. + skaisti ir mani sirds smiekli hahah :DDD
4. rindkopa
Ahujenna labi ir ar māsu kopā smieties un apsmiet cilvēkus,ko mēs vienmēr esam mācējušas,balleeties ,protams,arī :D
nobeigums
taatad nobeigumaa es secinu,ka mīlu ļoti ļoti savus draugus,savu resno ģimeni un ,protams, savu spalvaino kaķi. pateicoties viņiem katra mana diena ir skaista. viss bučas,paldies skolotāj ,ka lasijāt. haha :D

+ kā jau redzat pēdējā laikā esmu apdāvināta ar garīgo,vakar vispār. Amanda man sūtija bildes ,kur esam maziņas. bišk palika kauns,bet tomēr vislabākās atmiņas ever.unununun tas video. es smējos līdz asarām. video esmu es,Amanda,Laura. omg kauns,kauns,kauns :D:D:D

[16:09:59] Sērfijs ;): sodien ta izskatas ka ar tevi kaut kas nau kartiba :D:D:D
[16:10:13] Diāna: jaa paldies
[16:10:14] Diāna: :D
[16:10:22] Diāna: tad kad es nerunaaju,ar mani kkas nau kaartiibaa.
[16:10:29] Diāna: tad kad es smejos tad arii kkas nav kaartiibaa
[16:10:35] Diāna: KAD BUUS AR MANI VISS KAARTIIBAAA? :D:D:D:D



sestdiena, 2011. gada 22. janvāris

you are fucking perfect to me

sēžu un domāju. domāju par to kapēc man acīs ir asaras,pat tad,ja viss ir kārtībā. es nespēju aprākstīt to,kā tagad jūtos.
ne gluži var teikt,ka esmu laimīga,bet nevar arī teikt,ka esmu nelaimīga. es vienkārši nezinu kā justies. hujova.


Solis pretim, divi atpakaļ, lai aizmirstu,solis uz priekšu,divi atpakaļ,dabība atkārtojas,bet aizmirst neizdodas. atkal hujova.es ticu,ka kādu dienu viss būs pizdāta.

okej ir arī noticis kautkas labs par šo laiku. Mēs ar Amandu nospriedām,ka mums jāatgūst iekavētais un ka atkal daudz,daudz,daudz laika pavadīsim kopā. mums ir arī baigais plāns vasarai :D un es zinu,ka Rolands man atkal piekasīsies par komatiem. bučiņas mīļais :* :D



piektdiena, 2011. gada 21. janvāris

10. klase
Sēžot angļu valodas stundā es vēroju meiteni sev blakus. Viņa bija, tā teikt, mans “labākais draugs”. Es vēroju viņas garos, zīdainos matus un vēlējos, lai viņa būtu mana. Es zināju, ka viņa ir citās domās. Pēc stundas, viņa pienāca man klāt un atdeva pierakstu no vakardienas stundas, kuru viņai bija gadījies nokavēt. Viņa teica: “Paldies”, un iedeva buču uz vaiga. Es gribu viņai pateikt, ka vēlos, lai mēs būtu, kas vairāk nekā draugi. Es mīlu viņu, tomēr esmu pārāk kautrīgs, nezinu kāpēc.

11. klase
Iezvanījās telefons. Tā bija viņa. Viņa mirka asarās, šņukstot par to kā viņas bijušais draugs ir salauzis viņas sirdi. Viņa palūdza man atnāk ciemos, jo viņa nevēlējās būt viena. Es sēdēju viņai blakus, skatījos viņas maigajās acīs vēloties, lai viņa būtu mana. Pēc divām stundām un vienas Drū Berimoras filmas, un trim pakām čipsu, viņa izlēma doties gulēt. Viņa paskatījās uz mani, pateica: “paldies”, un iedeva buču vaiga. Es gribu viņai pateikt, ka vēlos, lai mēs būtu, kas vairāk nekā draugi. Es mīlu viņu, tomēr esmu pārāk kautrīgs, es nezinu kāpēc.

12. klase
Dienu pirms balles viņa piegāja pie manis un teica:”Man draugs ir slims un diez vai rīt jutīsies labāk, man nav ar ko iet uz balli. Atceries 7. klasē, mēs viens otram apsolījām – ja nevienam no mums nebūs pāra, mēs iesim kopā, kā labākie draugi?” Es piekritu. Izlaidumā naktī, pēc balles, es stāvēju viņas durvjupieriekšā. Es skatījos viņa un smaidīju, viņa man pasmaidīja pretim un paskatījās uz mani ar savām kristālskaidrajām acīm. Es gribēju, lai viņa būtu mana, tomēr es zināju, ka viņa nē. Viņa pateica: “Es lieliski pavadīju laiku” un noskūpstīja mani uz vaiga. Es gribu viņai pateikt, ka vēlos, lai mēs būtu, kas vairāk nekā draugi. Es mīlu viņu, tomēr esmu pārāk kautrīgs, nezinu kāpēc.

Izlaiduma diena
Pagāja diena, tad nedēļa, tad mēnesis. Pirms es paspēju pamirkšķināt, bija pienācis izlaidums. Es vēroju viņas perfekto ķermeni, kad viņa kā eņģelis devās pēc sava diploma. Es gribēju, lai viņa kļūst mana, tomēr es zināju, ka viņai nepatīku. Pirms visi devās mājās, viņa pienāca man klāt un raudāja, kad es viņu apskāvu. Viņa pacēla galvu no mana pleca un teica, “Tu esi mans labākais draugs, paldies” un noskūpstīja mani uz vaiga. Es gribu viņai pateikt, ka vēlos, lai mēs būtu, kas vairāk nekā draugi. Es mīlu viņu, tomēr esmu pārāk kautrīgs, nezinu kāpēc.

Pēc pāris gadiem
Es sēžu baznīcas solā. Tā meitene šobrīd precas. Es vēroju viņu sakām: “jā”, iesākot viņas jauno dzīvi, precētu ar citu vīrieti. Es gribēju, lai viņa kļūst mana, bet es zināju, ka viņai nē. Pirms prombraukšanas viņa, pienāca man klāt un priecīgi sacīja “Tu atnāci”! Viņa teica: “Paldies”, un noskūpstīja mani uz vaiga. Es gribu viņai pateikt, ka vēlos, lai mēs būtu, kas vairāk nekā draugi. Es mīlu viņu, tomēr esmu pārāk kautrīgs, nezinu kāpēc.

Bēres
Pagāja gadi, es paskatījos zārkā, lai ieraudzītu meiteni, kura bija mans “labākais draugs”. Pēc dievkalpojuma, draugi lasīja dienasgrāmatu, kuru viņa bija rakstījusi savos skolas gados: “Es vēroju viņu un vēlos, viņš būtu mans, bet, es zinu, viņš mani nē. Es vēlos, lai viņš zinātu, ka vēlos, lai mēs būtu, kas vairāk nekā draugi. Es mīlu viņu, bet esmu pārāk kautrīga, nezinu kāpēc. Es vēlos, lai viņš mana saka, ka mīl mani.” Es klausījos un raudāju.

otrdiena, 2011. gada 18. janvāris

Ar katru minūti, ko pavadi dusmojoties, tu zaudē sešdesmit sekundes laimes

People say i am mature, I'm not, i was forced to grow up to act like grown up, but sometimes there are these moments when i just let it go, and people look at me like I'm mental.. I got hurt, i learned a lot from it, but now I'm scared to let anyone close to me, i am scared to get hurt again.. but thats how life goes. I used to hurt people, used to say things that were on my mind and sometimes they weren't the best things to say... To every kid parents divorce effects differently, to me its jumping from one relationship into other hurting people and getting hurt.. I keep saying life is shit, Well it will be shit if i put it that way, but you decide whats gonna happen, nobody around can say what to do, they can give you advice but not force you into things. I started off wrong, I'm trying to fix things, trying to forget my past but someone shows up to remind me about it.. The only advice i can give you is don't do things that you know you gonna regret, maybe at that time it feels right, but think about the consequences, and live your life the way its put for you, don't be someone you're not. I am who I am, and some people are not OK with who I am, but thats the way life is, not everyone will like you for who you are. Omg this was on my mind now.. a lot to think about lol Don't let anyone hurt you, and don't look for revenge, cause maybe at that time it was what you wanted xxx

Man bija ļoti trakas brīvdienas,jā. Dzer vel Diāaaan,dzer :D:D:D
man negribētos ,lai visi zin par maniem piedzīvojumiem brīvdienās,bet gribu ,lai daļa zin,ka kādu laiku no ballītēm atteikšos!
" Bļāa ,ko tu visu laiku vari teikt,ka tu esi smuks,es ar iešu pa ielu un teikšu - es esmu nenormāli seksīga vecene ,bļē! / viens no tekstiem,kas izskanēja trakajā sestdienā/ :DD
Paldies Alisei un Rolandam par vnk superīgiem vārdiem,ko man pateicāt abās šīs dienās!

zini ko es sapratu? es sapratu to,ka es pati sevi visu laiku gruziju nost,es visu laiku domāju par lietām ,kuras man nahuj nav vajadzīgas,par lietām un cilvēkiem ,kuri manā dzīvē ienāca un tikpat ātri arī izgāja. man apnika dauzīt pa atvērtām durvīm. es mainu savu dzīvi un nelien manā dzīvē,ja nevēlies tur palikt. man pietiek sāpes,asaras. ar šo nedēļu es sapratu,ka man ir jāmaina sevi,savu dzīvi. bet tā noteikti nebūs attieksme ,ko mainīšu. es nemainīšu attieksmi pret cilvēkiem,ko mīlu!es beidzot būšu laimīga.un Esmu cilvēks, kas var sākt smieties neparko un tad pusstundu nevar beigt,par to es tiešām pārliecinājos piektdien.
Nebojā manu dzīvi, pati arī māku.


ceturtdiena, 2011. gada 13. janvāris

g

Pastāsti, ko vēlētos tu uz vienu dienu, ja varētu,Iemīlēt kādu vai pazemot, aizmirst mani vai nepiedot,Apmuļķot visus vai nerunāt, radīt kaut ko vai sabradāt,Apšaubīt visu vai ieklausīties, būt nelaimīgam vai iemīlēties ?

otrdiena, 2011. gada 11. janvāris

Konfektes pārvēršas cigaretēs.. Mājas darbi nokļūst miskastēs. Mobilie telefoni tiek izmantoti klasē.Aizturēšana kļūst par apturēšanu. Kola kļūst par šņabi. Divriteņi kļūst par auto. Apskāvieni pārvēršas par skūpstiem. Atceries,ka nokļūt "augstumā" bija uzrāpties rotaļu laukuma augstākajā punktā? Aizsargāties nozīmēja uzvilkt ķiveri pirms braukšanas ar velosipēdu?Atceries, Kad sliktākais,ko varēji dabūt no zēniem/meitenēm bija netīruma baciļi? Tēva pleci bija augstākā vieta uz Zemes, un māmiņa bija tavs varonis? Tavs sliktākais ienaidnieks bija brālis un māsa,atceries ? Kad kautkur skrēji,bļāvi pārējiem,ka tas kurš būs pēdējais būs veca ola. Karš bija tikai kāršu spēle. Un vienīgās narkotikas ko tu zināji,bija klepus zāles. Īsu svārku velkāšana nepadarīja tevi par slampu. Visvairāk sāpju bija,kad sasiti ceļgalu,un "atā" teici tikai līdz rītdienai.

izlasot šo,tev neradās jautājums par,ko tu tagad esi kļuvis,cik ļoti tava dzīve ir sačakarēta,cik ļoti liela maita tu esi,cik ļoti tu vilsies visā,ko sasniegsi? un beigās rezumē ir tapis,ka es tevi ienīstu. vismaz vajadzētu tiešām no visas sirds ienīst,bet tu zini,ka es nekad neesmu mācējusi ienīst to,ko jebkad esmu mīlējusi.

un tagad es te sēžu un sūdzos par to cik man ir grūti,bet domājot cik ļoti sāp man,es saprotu cik grūti ir citiem,kuriem ir ir vēl sliktāk nekā man.un es apklustu un dzīvoju tālāk,cerot sagaidīt savu laimi un vēlot to visiem!

* Liels apskāviens un Paldies Sērfijam,jo viņš divu nedēļu garumā man ir ļoti daudz palīdzējis,licis smieties un gruzīgos mirkļos licis pasmaidīt. viņš man tiešām ir kā brālis! (es zinu,ka tu šito lasīsi :DD )

* un arī šito meiteni es mīlu. vienkārši māsa!!!

svētdiena, 2011. gada 9. janvāris

dzīve ir mauka,ļauj tai sūkāt!


Lai arī cik ļoti es gribētu,lai cik ļoti es censtos saprast kapēc tu tā izdariji,man tas tiešām neizdodas. es laikam nekad neizpratīšu tavu rīcību. Es iemācījos zaudēt, zaudēt dārgāko kas man bija, skan jau banāli, bet dzīve mani iemācija.tevi es zaudēju,kas iespējams līdz šim bija mans lielākais dzīves trieciens,ko es vēljoprojām nevaru pārdzīvot. bet ar laiku es sapratu,ka nav nekādas jēgas sēdēt uz gruzīties par to,ko nevar vairs mainīt,ir jādzīvo tālāk,lai arī cik smagi būtu. man tevis pietrūkst ļoti,bet zinu,ka tev manis nē! a kur paliek teiciena jēga "mums nekad nav dāvāti sapņi bez iespējām tos piepildīt"? iespējas jau ir,bet vaitad ir vērts censties,ja tam nav nekāda jēga? Ja tavas pūles neviens nenovērtē? Paldies,ka neviens man nevar sniegt atbildes uz šiem jautājumiem,bet esmu jau ar to samierinājusies. neviens nezin cik ļoti man sāp,jo es nevienam to nemāku ar vārdiem izteikt.