otrdiena, 2011. gada 11. janvāris

Konfektes pārvēršas cigaretēs.. Mājas darbi nokļūst miskastēs. Mobilie telefoni tiek izmantoti klasē.Aizturēšana kļūst par apturēšanu. Kola kļūst par šņabi. Divriteņi kļūst par auto. Apskāvieni pārvēršas par skūpstiem. Atceries,ka nokļūt "augstumā" bija uzrāpties rotaļu laukuma augstākajā punktā? Aizsargāties nozīmēja uzvilkt ķiveri pirms braukšanas ar velosipēdu?Atceries, Kad sliktākais,ko varēji dabūt no zēniem/meitenēm bija netīruma baciļi? Tēva pleci bija augstākā vieta uz Zemes, un māmiņa bija tavs varonis? Tavs sliktākais ienaidnieks bija brālis un māsa,atceries ? Kad kautkur skrēji,bļāvi pārējiem,ka tas kurš būs pēdējais būs veca ola. Karš bija tikai kāršu spēle. Un vienīgās narkotikas ko tu zināji,bija klepus zāles. Īsu svārku velkāšana nepadarīja tevi par slampu. Visvairāk sāpju bija,kad sasiti ceļgalu,un "atā" teici tikai līdz rītdienai.

izlasot šo,tev neradās jautājums par,ko tu tagad esi kļuvis,cik ļoti tava dzīve ir sačakarēta,cik ļoti liela maita tu esi,cik ļoti tu vilsies visā,ko sasniegsi? un beigās rezumē ir tapis,ka es tevi ienīstu. vismaz vajadzētu tiešām no visas sirds ienīst,bet tu zini,ka es nekad neesmu mācējusi ienīst to,ko jebkad esmu mīlējusi.

un tagad es te sēžu un sūdzos par to cik man ir grūti,bet domājot cik ļoti sāp man,es saprotu cik grūti ir citiem,kuriem ir ir vēl sliktāk nekā man.un es apklustu un dzīvoju tālāk,cerot sagaidīt savu laimi un vēlot to visiem!

* Liels apskāviens un Paldies Sērfijam,jo viņš divu nedēļu garumā man ir ļoti daudz palīdzējis,licis smieties un gruzīgos mirkļos licis pasmaidīt. viņš man tiešām ir kā brālis! (es zinu,ka tu šito lasīsi :DD )

* un arī šito meiteni es mīlu. vienkārši māsa!!!

svētdiena, 2011. gada 9. janvāris

dzīve ir mauka,ļauj tai sūkāt!


Lai arī cik ļoti es gribētu,lai cik ļoti es censtos saprast kapēc tu tā izdariji,man tas tiešām neizdodas. es laikam nekad neizpratīšu tavu rīcību. Es iemācījos zaudēt, zaudēt dārgāko kas man bija, skan jau banāli, bet dzīve mani iemācija.tevi es zaudēju,kas iespējams līdz šim bija mans lielākais dzīves trieciens,ko es vēljoprojām nevaru pārdzīvot. bet ar laiku es sapratu,ka nav nekādas jēgas sēdēt uz gruzīties par to,ko nevar vairs mainīt,ir jādzīvo tālāk,lai arī cik smagi būtu. man tevis pietrūkst ļoti,bet zinu,ka tev manis nē! a kur paliek teiciena jēga "mums nekad nav dāvāti sapņi bez iespējām tos piepildīt"? iespējas jau ir,bet vaitad ir vērts censties,ja tam nav nekāda jēga? Ja tavas pūles neviens nenovērtē? Paldies,ka neviens man nevar sniegt atbildes uz šiem jautājumiem,bet esmu jau ar to samierinājusies. neviens nezin cik ļoti man sāp,jo es nevienam to nemāku ar vārdiem izteikt.

svētdiena, 2010. gada 5. decembris

kas,ko?





es ļoti,ļoooooti sailgojos pēc saviem blondajiem,garajiem matiem. sagribējās atpakaļ :(
Tu sapratīsi viņas vērtību tikai tad kad redzēsi kad viņas roku tur kāds cits, kura vietā tad gribētu būt tu.
vēl mazliet,mazliet un būs jau ziemassvētki,ahh tik ātri iet laiks.
unununun jeejoo,man sagribējās ballīti. un man izsitās no galvas doma,tapēc tāds sasodīti stulbs ieraksts : DD

otrdiena, 2010. gada 16. novembris


tieši sirdī notiek viss, viss kas tev vēl palicis, tas kas tevī vēl ir dzīvs nesabojāts svaigs un tīrs tieši sirdī tu jūti līdz, tiem kam grūti jāpalīdz uz tiesi sirdi apstāsies tavs egoisma viciena ieskrējiens. tiesi tavā sirdī notiek viss un tieši sirdī nekad tev nesaplīst. bez sirdīm cilvēki prāta jūk.

svētdiena, 2010. gada 14. novembris

never let u go

Par tevi nešaubos jau kopš pirmās dienas,
Bet nu labi, tas tā, ko es vecas tēmas cilāju.
Ar vienu kāju it kā pagātnē dzīvoju
Kopš tu aizbrauci, tāds vārds kā ''draugi'' nepastāv,
Tādi nav, bij’ viens, bet nu, čau!
Nemaz nevajag šaubos vai kāds spēs tevi aizvietot
Vērtības kas tev piemīt cits tās aizskalo!
Manas mājas durvis tev mūžīgi būs vaļā.
Un manā sirdī priekš tevis atradīsies daļa, vietas,
Kur glabāt atmiņas par tevi,
Jo mēs esam kā brāļi to es turu pie sevis.
Jebkur, kur tu atrastos cīņā vai štatos,
Ko es peros nav nozīmes kilometros.
Vienmēr būs ceļš, kas ved tieši uz mājām
Strupceļa nav, tu zini mēs tevi gaidām,
Jā-jā mēs tevi gaidām

trešdiena, 2010. gada 10. novembris

good times

es nevaru saprast kapēc,es pie velna jūtos tik tukša un bezjūtīga,tik vēsa,tik nevajadzīga,tik... ahhhh ! es gribu atpakaļ tās dienas,kad mums bija labi,mēs kopā smējāmies,kopā dusmojāmies,visu darijām kopā.bijām viens vesels. tagad man ir sajūta,ka esam atdalijušies vai arī no mūsu viena vesela ,mazas daļiņas ir sadrupušas un pazudušas. es pie velna nezinu,ko darīt? kā man izturēties? es nezinuu...Man pieder viss, bet es esmu nekas, bez tevis pamostoties rītos,bez tevis aizejot gulēt vēlos vakaros. Kas tālāk? Vēl tik daudz ir neizjusts!

lhhlhlh

Man pietrūkst tava smarža, tavs smaids, tavs acuskatiens,tavi mīļie vārdi! Man pietrūkst tavi smiekli, tavi joki. Man pietrūksti tu. un man tik ļoti gribas zināt KAPĒC es bez tevis nevaru dzīvot? KAPĒC man tik sasodīti tevi vajag? KAPĒC viss tagad ir šādi? un KAPĒC PIE VELNA ES TEVI TIK ĻOTI MĪLU?


kas,ko? tev viņas šķiet jaukas? beeeeeeeidz,tās ir vienkārši maukas!