♥

Viņa zīmēja sirsniņas.
Viņš tās dzēsa.
Viņa rakstīja kladē
Viņš tās plēsa
Viņš kliedza.
Viņa raudāja.
Viņš viņu pameta
Viņa lūdza ņemt atpakaļ.
Viņi skūpstījās.
Viss bija lieliski.
Viņš dzēra..
Viņš viņu sita..
Viņai nepietiek drosmes aiziet..
Viņš vēlu pārnāca.. lūpu krāsas pēdām..
Vakariņas atdzisa.. sveces nodzisa..
Viņa drosmīgi klusēja.
Viņš gulēja ar citu..
Nenāca mājās..
Viņa drosmīgi klusēja.
Tad viņa saprata ka viņu nemīl..
Un ka negrib neko glābt..
Pagāja laiks..
Viņa smēķēja..
Viņš vairs negāja pie citas
Nedzēra.
Nesmēķēja.
Nesita.
Nekliedza.
Viņš nometās uz viena ceļa un bildināja meiteni...
Bet meitene teica:
Es tevi vairs nemīlu.

esi reāls

laukā neapšaubāmi tuvojas vasara,lai gan vējš vel mazliet saldē vaigus.es tomēr ļoti gaidu vasaru,jau tik daudz saplānots.šī solās būt jauka vasara,tas mani priecē. Lazy days, beautiful nights, school's out, summer's in.
kāds laiciņš pagājis kopš mana pēdējā ieraksta. varbūt tas tapēc,ka nekas īpaši nau mainijies no tā līdz šim. varu jūs visus heiterus apbēdināt - man iet ideāli :)
es tevi satieku,es smaidu,es dusmojos,es smejos un esmu laimīga,es nespēju no tevis atvadīties,jo tik ļoti mīlu..es ilgojos.. Feels just like I`m falling in love!
Es Tevi mīlu nevis tādēļ, ka esi tāds, kādu vēlos Tevi redzēt, bet gan tādēļ, ka kopā ar Tevi es pati esmu tāda, kāda vēlos būs.
kopš jaunā gada man ir jauna dzīve,ar jaunām kļūdām,jaunām iespējām. es visu mainiju. viņš mainija mani. es vairs neesmu pagrīdes līmeņa kuce,es iemācijos pieturēties pie viena..viena ,ko mīlu. es vairs nekad nevēlos kļut par to cilvēku ,kas biju. es esmu te un tagad,es iešu uz priekšu kaut pretī nāksi ar naidu,es iešu uz priekšu kaut nebūs man spēka :)











Mīlu, kad mani sauc par savu

turi rajonu

Atvainojos,bet sis ierraksts buus bez garumziimeem,jo es nespeeju saprast,kur portatiivam ir garumziimes,laikam jau,ka nav. nu nekas. iztikt var.

es te vaartos pa gultu un sapratu,ka vajag uzrakstit blogu. manii seez kkads stulbs nemiers,skiet ,ka kkas nav izdariit vai arii otraaadi ir izdariit,bet izdariits nepareizi... peedeejaa laikaa man ir paarsteidzosi diivaini sapni.

ir briivlaiks,bet man tik daudz lietas jaaizdara,tik daudziem jaavelta laiks,ka es nespeeju kaartiigi izguleeties,tas nav forsi. laikam jaacelas augsaa un jaasaak kkas dariit :D


nekam nederiigs un diezgan nejeedziigs ieraksts,es labosos . :D

!

kaut kas mani grauž,kaut kas neļauj man būt laimīgai. ir kaut kas tāds,kas man ļoti sāp un neļauj iet uz priekšu,bet liek domāt par pagātnes sūdiem,hate that!
atkal nāk jaunas dienas,sākas jaunas nedēļas un ,protams,neiztikt bez jaunām problēmām.smags strīds ar mammu,kas man nenormāli tgd ir iedragājis smadzeni un es visu sapisīšu ar savu stulbo attieksmi,bet tomēr man sāpēja,sāpēja tik ļoti,ka ar asarām acīs gāju uz ārā pa durvīm,uz skolu. pie skolas durvīm noslauku asaras un izliekos,ka viss ir labi. tikai izliekos,taču zemapziņā ļoti labi zinu,ka nekas nav labi,viss ir smagāa pakaļā,bet tomēr man bija blakus cilvēki,kas lika pasmaidīt un neļāva padoties,dēva man spēku,lai ietu uz priekšu. un te nu es sēžu ,savu sāpi rakstot te,bet tomēr atkal līdz galam neizstāstītu... varbūt esmu pārāk vāja,lai pret to visu cīnītos? būtu vieglāk padoties un klusēt? un atkal mani entie jautājumi,uz kuriem neviens,nekad man nestiedz skaidru un gaišu atbildi.

ar katru dienu es saprotu,ka matemātika mani vairāk vai mazāk nomierinu,jo grūtāks uzdevums,jo vieglāk man saprast.jo vairāk iedziļinos matemātikā,tā man liekas interesantāka. šķiet,ka dzīvi saistīšu ar matemātiku,jo laikam,jau jāizmanto to,kas visiem nav dots "talants matemātikā".

tas nu laikam ir viss,ko šobrīd gribēju satikt. ā nē gribēju pateikt,ka man vajag satikt Karīnu,Eviju un Lindu,ilgi viņas neesmu satikusi.

Get a life,bitch!

Es tiktiešām jūtos tā itkā mēs būtu viens vesels. man tik ļoti patīk ar tevi pavadīt laiku,tu man vienmēr liec smieties.es tevi mīlu.Es apstājos pie Tevis, jo Tevī bija kaut kas, kas manī nepabeigts.

šī nedēļa bija tāda kā atslodzes nedēļā,nekas daudz nebija jādara,varēja no daudzkā atpūsties un vispār man vajag vairāk tādas nedēļās,bet zpd gan man nepatīk taisīt,arī prezentēt nepatīk.

es pati jūtu,ka esmu sasodīti mainijusies tikai es nesaprotu vai uz labo vai slikto pusi,jo tagad ar mani notiek tādas lietas,kuras biju domājusi,ka nekad nenotiks.esmu pazaudējusi savu "pohujismu" uz visu,tagad vairāk vai mazāk man rūp viss,kas notiek ar mani un cilvēkiem man blakus,man vairs nav vienalga,lai gan reizēm gribētos,lai atkal būtu.
Varbūt ir vērts piezvanīt Tev un teikt - zini, man Tevis trūkst, man Tevis trūkst. Patiešām!


Diāna ir laimīga!

sardele

fuj Diān,liels fuj,ka ilgi te neko nebiji ierakstijusi.
pēdējās dienās mani viss tracini,gandrīz pilnīgi viss.




Viņa necieš sniegu. Viņš to dievina.
Viņa bija sapņotāja. Viņš neticēja pasakām.
Viņa mīlēja debesis. Viņš teica, ka tas ir banāli.
Viņai patika sēdēt naktī uz sola un skatīties zvaigznēs. Viņš labāk skatijās tv ekrānā.
Viņa domāja, ka vinš ir tas, kurš viņai vajadzīgs. Viņš uzskatija viņu par mazu meiteni.
Viņai viņš bija viss. Viņam viņa bija kārtējā rotaļlieta.
Viņa skuma. Viņš ironiski smaidija.
Viņa raudāja. Viņš klusēja.
Viņa cieta. Viņš tam nepieversa uzmanību.
Viņa nogura, gribēja mainīties. Viņš domāja, ka viņa tam ir par vāju.
Viņa bija arvien tālāka no viņa. Viņš negribēja to atzīt.
Viņa gandrīz aizmirsa viņa vārdu. Viņš sāka biežak domāt par viņu.
Viņa mainijās.
Viņa nesēdēja naktī uz soliņa un nesapņoja, jo viņa domāja, ka tas ir bērnišķīgi.
Viņa vairs nesmējās, jo teica ka tas ir naivi.
Viņa iemīlēja auksto sniegu.
Viņa pārvērtās par tādu, kādu gribēja viņš.
Bet viņam pietrūka tās mazās, sapņainās meitenes ar mirdzošo smaidu un mīlošām acīm.
Viņa skatijās uz viņu ar bezdomīgu skatienu.
Viņš saprata, ka viņa viņam ir pati svarīgākā.
Viņš gribēja viņu atgriezt.
Bet viņa vairs netic mīlestībai..


D."Kas tev zvana?"
R."Sardele"
Diāna smejas haha :DDD

%

ir tā,ka tu itkā sēdi,dari savus ikdienas darbus,pildi mājas darbus,atbildi uz saņemtajām sms,bet attopies mirklī ,kad tavas acis jau ir mitras un tek asaras,tu to nepamani,jo esi jau samierinājies ar sāpēm,bet tev tomēr sāp,sāpēs vienmēr,kad par to iedomāsies.Vēl nesen viss bija citādāk
* es apsveru domu pierakstīt visas savas domas uz papīra,piemēram,kādā kladē,jo man tās domas nāk nemanot un vienmēr pie datora tad nevaru tikt,tādēļ arī bieži vien mana doma pazūd uz neatgriešanos.
tik daudz šokējošu ziņu tik īsā laikā,woomg.




es pēdējā laikā esmu saņēmusi diezgan daudz komplimentus,ak jaukie cilvēki (blush)