you are fucking perfect to me

sēžu un domāju. domāju par to kapēc man acīs ir asaras,pat tad,ja viss ir kārtībā. es nespēju aprākstīt to,kā tagad jūtos.
ne gluži var teikt,ka esmu laimīga,bet nevar arī teikt,ka esmu nelaimīga. es vienkārši nezinu kā justies. hujova.


Solis pretim, divi atpakaļ, lai aizmirstu,solis uz priekšu,divi atpakaļ,dabība atkārtojas,bet aizmirst neizdodas. atkal hujova.es ticu,ka kādu dienu viss būs pizdāta.

okej ir arī noticis kautkas labs par šo laiku. Mēs ar Amandu nospriedām,ka mums jāatgūst iekavētais un ka atkal daudz,daudz,daudz laika pavadīsim kopā. mums ir arī baigais plāns vasarai :D un es zinu,ka Rolands man atkal piekasīsies par komatiem. bučiņas mīļais :* :D