man itkā nau pa skumt,viss ir labi,pat pārāk labi,bet es tomēr nejūtos labi,es nejūtos laimīga. es vispār nejūtos nekā. kā Andrejs šodien uz joku teica " tu esi niecība " . vispār es tā arī jūtos.
nožēlojami,ka tu speciāli vēlvairāk man gribi iegriezt,vēl vairāk sāpināt,gaaaaaašš neciešu. čill duudeee,nepis man dzīvi.
labi pietiks. viss taču iet uz labo pusi. man atkal ir sajūta,ka esmu kādam vajadzīga. vajadzīga viņai un viņam. tā ir ahujenna sajūta,sajūta,kas piepilda mani ar laimi.
unununun to domrakstu es uzrakstiju,un viņš laikam sanāca baigi bēdīgs,drūms un skolotāja apakšā bija uzrakstijusi : Cīnies un nezaudē pozitīvismu!
ā un man besī,ka es vienā ierakstā izsaku vairākas domas,bet tas taču ir mans blogs,manas domas,manas sāpes,mans prieks
viss čau,man jāiet taisīties un sagaidīt Karīna.
Viņš mūžīgi uz viņu bļauj, dažreiz nesaprot, reizēm sāpina.. Bet kaut viena asara no viņas acs un viņš nositīs jebkuru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru