man sāp galva,es nevaru izturēt,tas beidz mani nost.
nemainos es,bet mainās mana attieksme,vai arī otrādi? es nezinu kapēc man tā šķiet,bet ir tā,ka es pati sevi vairs nepazīstu,es laikam esmu izmainijusies un es tiešām nezinu vai uz labo pusi vai slikto.
manā prātā skan dziesmas vārdi "kam man skaistāku dzīvi,ja es mīlu kā ir" ,kas liek man aizdomāties.patiesībā viss ko es redzu sev apkārt man vairāk vai mazāk liek par kaut ko aizdomāties.Cilvēka gara augstākais sasniegums vienmēr ir brīvība. Brīvība no cilvēkiem, brīvība no ieskatiem, brīvība no lietām,brīvība tikai pašam sev. cik brīvs esi tu?
es gribu uz Zviedriju,āaaaatraaaaak
Kādā pilsētiņā dzīvoja Skolotājs, ar audzēkņiem. Pats gudrākais no viņiem kādu dienu aizdomājās: „Vai ir kāds jautājumus uz kuru Skolotājs nespēj atbildēt?” Viņš aizgāja uz pļavu, kurā ziedēja puķes, noķēra pašu skaistāko taurenīti un noslēpa viņu plaukstās. Taurenītis ieķērās ar kājiņām viņa plaukstā, audzēknim ļoti kutēja. Smaidīdams, viņš pienāca pie Skolotāja un jautāja:
- Sakiet, kāds taurenis ir manās rokās: dzīvs vai miris?
Viņš cieši turēja taureni sasvīdušajās plaukstās un bija gatavs kuru katru mirkli nospiest to, tikai lai taisnība būtu viņam.
Nepaskatoties uz audzēkņa rokām, Skolotājs atbildēja:
- Viss ir tavās rokās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru